Novērtējums
( balsis)Tad XVIII gadsimtā, pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem atklāt venēciešu stikla meistaru ražošanas noslēpumus, Freistaat Thuringen meistariem tomēr izdevās radīt stikla bumbiņas, bet pavisam citādākas.Šīs vieglās pūstā stikla bumbiņas ir prieksteči mūsdienu eglīšu bumbām.
Čehijas talantīgie meistari apguva augstākās kvalitātes pērļu ražošanu. Tie iemācījās ne tikai ražot apaļas pērlītes, bet arī tās slīpēt un pārklāt ar emalju. Pērlēm bija daudzveidīga krāsu gamma un forma. Laikam ritot, palielinājās konkurence, tāpēc čehu stikla meistariem nācās turēt noslēpumā zināšanas par stikla ražošanu.
Stikla burvību ievēroja arī senajā Krievijā. No XI gadsimta Kijevā sāka parādīties nelielas darbnīciņas, kurās izgatavoja traukus, smaltu mozaīkai un pērles. Smalta (Smalte vai Schmalte, no schmelzen – kušanas, itāļu smalto – emalja) – nozīmē spilgti zilu krāsu (ko iegūst no silīcijskābes un kobalta) vai krāsainu stiklu , ko iegūst pēc īpašas kausēšanas tehnoloģijas. Par smaltu bieži vien sauc visu mozaīku, bet tie ir necaurspīdīgi kvadrāta gabaliņi no stikla no kuriem veido mozaīkas.
Pastāv dažas liecības par to, ka venēciešu tirgoņi ieraugot Kijevā krievu meistaru radītos darbus, apbrīnoja to izcilo kvalitāti un neparastumu. Vēlāk šādas darbnīciņas parādījās daudzās Krievijas mazpilsētās. Mongoļu tatāru uzbrukums pārtrauca šī amatniecības veida attīstību senajā Krievijā. Tikai XVII gadsimtā krievu uzņēmēji atsāka organizēt pērļu ražošanu krievijā. Tika iesaistīti ārzemju meistari.
Piemaskavā Izmailovo ciemā 1668-1669 g. aizsākās stikla rūpnīcas celtniecība. Pabeidzot celtniecības darbus 1670g. Maskavā ieradās venecāniešu meistari, tomēr palaist ražošanu neizdevās. Tad 1724g. Komerc kolēģijas vēstnieks Andrejs Kasinejevs, kurš bija iespaidojies no venēcijas stikla izstrādājumu burvības, teica: „…apaļās, dažādu formu stikla pērles taisa tikai Venēcijā un nekur citur “. Viņš piedāvāja apmaiņas programmu, nosūtīt mācīties dažus jaunus cilvēkus uz Itāliju , bet itāļu meistarus uzaicināt uz Krieviju. Tomēr no tā nekas nesanāca. Turpinājums sekos…
Citi raksti no sērijas “Pērļošanas pamati”: